Bikstu bibliotēkā
14.03.2023
Bikstu bibliotēkā no 15.marta līdz 17.aprīlim skatāma Jāņa Viduča (1934.-2002.), darinātās dabas skatu gleznas.
Kristīnes Kazminas stāsts Tas bija 1949.gads, kad Jānim Viducim bija četrpadsmit gadi, zaldāti atbrauca pakaļ uz skolu un aizveda uz staciju. Tēvs ar māti jau bija priekšā. Viņiem zaldāti bija pavēlējuši desmit minūšu laikā sataisīties uz dzīvi jaunā vietā. Tā viņi nokļuva Sibīrijas ziemeļos. Strādājot tur aukstumā, kur sals pāri 40o , apsaldējis roku plaukstas, kuras bija jāamputē. Pēc tā sācis zīmēt ainavas. Pēc atgriešanās Latvijā satika Skaidrīti (manu omi), un palicis uz dzīvi Dobelē. Gleznas ir piedalījušās izstādēs arī tajā laikā. Ir diplomi par piedalīšanos un labāko darbu tēlotājmākslā. Mana Ome vēlējās šos darbiņus parādīt plašākai sabiedrībai un godināt savu dzīves draugu, īpaši uzsverot, kad ilgas pēc dzimtenes Latvijas skaistajām ārēm atspoguļojas mākslinieka darbos.
Mākslinieka citāts no Lauku Avīzes 1995.gada 13.oktobra raksta: Bet es protu atrast remdinājumu, jo paies taču ziema un atkal viss plauks un ziedēs. Un stārķi izperēs bērnus. Tikai tas viss būs dabā, ne manā dzīvē. Lūk, kāpēc es zīmēju savu Dzimtenīti tādu, kādu to vēlos redzēt. Sakoptu, tīru, skaistu.
Atpakaļ