Dobeles novada Centrālās bibliotēkas galerija
<- AtpakaļNo folkloras līdz džezam stepa dejas pasaule 19. decembrī Dobeles novada Centrālā bibliotēka norisinājās lekcija un stepa dejas priekšnesumi No folkloras līdz džezam stepa dejas pasaule, ko vadīja stepa dejas pedagogs, horeogrāfs un aktieris Māris Pūris. Pasākuma laikā klausītājiem bija iespēja iepazīt stepa dejas vēsturi, tās attīstību pasaulē un Latvijā, kā arī redzēt stepa deju priekšnesumus dažādos mūzikas stilos no folkloras līdz džezam. 25. maijs stepa dejas pasaulē ir īpaša diena, jo tā ir Stepa dzimšanas diena. Šajā datumā ir vērts atskatīties uz ritma mākslu, kas dzimusi no apspiestības, bet kļuvusi par vienu no spožākajām skatuves mākslas formām pasaulē. Stepa dejas pirmsākumi meklējami Amerikā, kur 17.18. gadsimtā tika ievesti vergi un sākotnēji arī īri, bet vēlāk galvenokārt afro-amerikāņi. Kad tika pasludināts, ka baltie nevar būt vergi, tieši afro-amerikāņu kopienas kļuva par galvenajiem šī jaunā ritma nesējiem. Aizliegums lietot bungas piespieda radīt ritmu ar ķermeni - kājām, plaukstām, kustību. Tā dzima steps. Viens no spilgtākajiem stepa vēstures vārdiem ir Bill Robinson, kurš pacēla stepu līdz skatuves mākslas virsotnēm. Viņš iemācīja stepa soļus arī jaunai meitenei, kura, pateicoties savai prasmei, kļuva par vienu no turīgākajām sievietēm Amerikā un veiksmīgi piedalījās kino. Steps kļuva par izklaides, prestiža un iztikas avotu. Koncertu un uzvedumu noslēgumā bieži skan stepa himna, kad visi dejotāji iznāk uz skatuves kopīgā dejā, tā ir tradīcija, kas vieno paaudzes un stilus. Kino un mūziklu vēsture nav iedomājama bez stepa. Leģendāri aktieri un dejotāji, tostarp Gene Kelly, padarīja stepa deju par masu kultūras simbolu. Viens no visu laiku populārākajiem mūzikliem ir Mary Poppins, kur stepa dejas epizodes joprojām iedvesmo skatītājus visā pasaulē. Pastāv arī sīva radošā sāncensība starp Londonu un Ņujorku, ja mūzikls tiek iestudēts vienā no šīm pilsētām, bieži tas netiek rādīts otrā. Tomēr stepa valoda ir universāla un pārvar robežas. Latvija kā valsts tika nodibināta 1918. gada 18. novembrī, un jau pirmajā brīvvalsts laikā stepa deju pie mums varēja redzēt viesmākslinieku izpildījumā restorānos, krodziņos un cirkā. Uzstājās dejotāji no Polijas (tostarp Madam Eva), Vācijas un Čehijas. Latvijā steps ir klātesošs jau aptuveni 100 gadus. Vieni no nozīmīgākajiem vārdiem stepa vēsturē ir Jānis Pirvics, kopā darbībā ar Edgaru Zveju Cēsīs. Māra pirmie soļi stepā saistās ar bērnības atmiņām. Studijas teātra fakultātē, darbs dažādos teātros un pieredze uz skatuves pamazām noveda pie idejas izveidot stepa dejas studiju. Pirmā Latvijā radītā stepa deja tapa Covid-19 pandēmijas laikā, apliecinot, ka radošums neapstājas pat krīzēs. Sākums nebija viegls, jo pirmie braucieni uz ārzemēm, muitniekiem vienmēr bija jautājumi par: jautājumi par naudu, biļetēm, naktsmītnēm. Bieži iztika bija pieticīga baltmaize ar kefīru vai tomātu sulu. Taču tieši šī pieredze rūdīja. Lai popularizētu stepu Latvijā, tika izveidots festivāls Tap in Riga, uz kuru tika aicinātas arī pasaules līmeņa zvaigznes no Igaunijas, Ukrainas (Odesas), Somijas, Japānas un Francijas. Šobrīd darbojas četras stepa skolas, tostarp Latgales priekšpilsētā, Ādažos, Iecavā un Mārupē. No aptuveni 70 bērniem parasti paliek 6 - 7, kuri turpina nopietnu ceļu mākslā. Taču katrs bērns, kurš saskaras ar deju, mūziku un ritmu jau no četru gadu vecuma, iegūst stabilu pamatu dzīvei. Īpašs lepnums ir audzēkņu priekšnesumi, tostarp projekti kā Soul Tap, kur meitenes veido savas horeogrāfijas, un darbs ar bērniem, iestudējot dejas no filmas Singin in the Rain. Bez kustības un ritma vairs nevaru dzīvot steps jau kļuvis par manu dzīvesveidu, neatņemamu manas būtības sastāvdaļu. Pasākums bija iedvesmojošs, muzikāls un ritmisks piedzīvojums ikvienam. 📸 Pasākuma laikā notika fotografēšana publicitātes nolūkos.
