Kādā vasaras dienā, drīz pēc savas deviņpadsmitās dzimšanas dienas,
pazūd Samera. Pēdējā aina, ko visi atceras, – jauna, gaišmataina
sieviete draiskojas pļavā. Vai viņa izgaisusi vējā, kokos, ūdenī? Vai
varbūt viņa ir kaut kur pavisam citur?
Divdesmit četrus gadus vēlāk
Benžamēnu, kuram tagad ir jau 38 gadi, vēl aizvien vajā atmiņas. Samera
iezogas viņa sapņos kā gracioza, bet spokaina parādība, atmodinot sen
noklusētus ģimenes noslēpumus, jo cik gan ilgi kāds spēj sadzīvot ar
nakts murgiem...
“Samera” ir romantiskākais no Monikas Sabolo līdz šim sarakstītajiem darbiem. Tas vienlaikus apbur un kāpina spriedzi, pārņemot lasītājus savā varā.
Atpakaļ