Nesen izgājusi rehabilitācijas kursu, Melorija Kvina pieņem Teda un Kerolainas Maksvelu darba piedāvājumu kļūt par auklīti viņu piecus gadus vecajam dēlēnam Tedijam turīgā Ņūdžersijas priekšpilsētā Springbrūkā. Jau no pirmās dienas Melorija darbā jūtas labi. Viņai piešķirta pašai sava dzīvojamā telpa, viņa dodas ikvakara skrējienos un izbauda stabilitāti, ko sniedz jaunie darba apstākļi. Turklāt viņa lieliski saprotas ar Tediju, piemīlīgu, klusu un kautrīgu zēnu, kurš ne brīdi neizlaiž no rokām skiču albumu un zīmuli. Viņa zīmējumi nav pārsteidzoši koki, trusīši, baloni. Taču kādu dienu viņš uzzīmē ko pavisam savādu: vīrieti mežā, kurš aiz sevis velk sievietes līķi. Pamazām Tedija zīmējumi kļūst aizvien biedējošāki un cilvēku figūriņas, kas sākotnēji sastāvēja vien no svītriņām, nu pārvēršas reālistiskās ilustrācijās, kādas nevienam piecgadniekam nebūtu pa spēkam radīt. Meloriju māc aizdomas, ka zīmējumos redzamās ainas norāda uz kādu senu slepkavību un šo informāciju viņai cenšas nodot aiz Maksvelu mājas mežā mītošie pārdabiskie spēki. Vienlaikus cīnīdamās pati ar savas pagātnes dēmoniem, Melorija kopā ar izskatīgu dārznieku un ekscentrisku kaimiņieni apņemas atšķetināt zīmējumos paslēpto un izglābt Tediju, pirms nav par vēlu.
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=68908&ident=1066851#copies
Atpakaļ