Egīls Skudra ir dzimis 1932. gadā. Represijām pakļauts divas reizes. Pirmo reizi - tādēļ, ka piederēja pie "nepareizās" ģimenes. Otro reizi - tādēļ, ka aizbēga no padomju armijas ar mērķi cīnīties par Latvijas neatkarību. Šī grāmata vēsta par viena cilvēka likteni vēstures griežos, un vienlaikus tā ir arī spilgta liecība par nesamierināšanos ar Latvijas okupāciju: politisko ieslodzījumu, čekas spēlītēm un mēģinājumiem izdzīvot totalitārā iekārtā. "Kad tiesa atgriežas, mums abiem tiek nolasīti spriedumi. Rihardam divdesmit pieci gadi. Man par dzimtenes nodevību arī divdesmit pieci. Par terora akta mēģinājumu - augstākais soda mērs. Par kontrrevolucionāru aģitāciju... Bet turpmāko es dzirdu klusināti un it kā no liela tāluma. Tiesas zāles augstie un augšpusē velvētie logi manā acu priekšā pārvēršas par gaišiem izplūdušiem plankumiem, ko apkārt ieskauj tumsa. Tiesnesis kaut ko turpina lasīt, ka spriedums nav pārsūdzams, kaut ko beigās par apžēlošanu, bet es no tā visa maz ko apjēdzu. Manā apziņā visam pāri nostājas augstākais soda mērs - nošaušana."
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=69012&ident=1066955#copies
Atpakaļ