Autors saka: "Par muzikantu neviens nepiedzimst, kur nu vēl bēru. Taču bieži notiek tā, ka pat neliels notikums mūsu dzīves ritumu pagriež vienā vai otrā virzienā un atstāj nospiedumu uz ilgiem gadiem. Tālajā 1966. gadā pēdējā gaitā tika izvadīta mūsu ģimenes draudzene - viena no vecajām jelgavniecēm. Orķestrī pirmo reizi klarneti spēlēju arī es, vienpadsmitgadīgs mūzikas skolas audzēknis. Tā bija mazā pirkstiņa padošana zināmajam pasaku tēlam, kurš, ilgi nekautrējoties, paņēma visu roku. Un tagad darba stāžs "meža filharmonijā" jau tuvojas sestajam gadu desmitam".
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=70953&ident=1068896#copies
Atpakaļ