Šis ir gada skaistākais laiks..., bet ne Meilinai. Viņa joprojām dzīvo ar mammu, ienīst savu bezjēdzīgo darbu un vakar, mazliet par daudz iedzērusi, noskūpstīja labāko draugu, kurš tagad viņu ignorē. Taču visvairāk sāpina apziņa, ka šie būs pēdējie Ziemassvētki viņas mīļākajā vietā pasaulē - sniegotajā meža namiņā, kur kopā ar ģimeni un ģimenes draugiem kopš bērnības pavadījusi ikvienus svētkus. Braucot prom, Meilina ir pilnīgi sagrauta un pie sevis izsaka lūgumu Visumam: "Lūdzu, parādi, kas mani darīs laimīgu." Pēkšņi kauc riepas, šķind metāls, viss kļūst melns. Kad Meilina atver acis, viņa ir pamodusies... iepriekšējā dienā. Un viņai nākas šo dienu piedzīvot no jauna. Un atkal no jauna. Meilina saprot, ka jāatrod veids, kā izkļūt no šīs dīvainās laika cilpas un... beidzot jāsaņemas atzīties mīlestībā!.
Atpakaļ