Šajās Bezgalībās apkopotā Noras eseju izlase ir kā apliecinājums viņas joprojām dzīvajam garam. Nezinu nevienu citu latvju literātu, kurš spējis itin visas vielas, kas trāpījušās ceļā katru sūru sviedru lāsi, katru bēdu vai laimes asaru, blēdīgu spīguli, ko noturējusi par briljantu, trauksmainu sapni, kas pamodinājis no miega, vārdu, kas izlēcis no kolēģa dzejoļa, spārna švīkstu aiz loga , pārvērst par ierosas avotu, par pamatu, uz kura būvēt jūtu, sajūtu, izjūtu debesskrāpjus. Viņa centās vairīties no visa, kas neko uzdod par jēgu, nojauzdama, cik lielu dūšu vajag, lai [..] spēlētu tur, kur jēga ir nekas. Nora tiecās palikt silta un patiesa, bijībā pret citu esību šajā pasaulē, un tieši tāda viņa palikusi tik daudzu lasošu cilvēku sirdīs. Gundega Blumberga
Atpakaļ