Latvijas laukos pie sena ozola un laukakmeņu akas reiz atradās mājas, kurām bija savs stāsts. Daudzus gadus vēlāk šo māju drupās nonāk Grieta, nenojaušot, ka vieta joprojām glabā atmiņas, kurām sen vajadzēja būt apglabātām kopā ar tās kādreizējiem iemītniekiem. Ir 1940. gads. Trīs jaunas māsas Alvīne, Līze un Trīne tic, ka viņu dzīve tikai sākas. Katra sapņo par savu laimi un nākotni, taču tuvojas karš, un līdz ar to viņu pasaulē ienāk cilvēki un notikumi, kas uz visiem laikiem mainīs ierasto dzīves ritējumu. Alvīnes sirdī klusi dzimst jūtas pret vācu leitnantu Heidegeru. Tā ir trausla, vēl vārdos neizteikta mīlestība, kad karš virsnieku ierauj savā nežēlīgajā mutulī. Līze savukārt nespēj aizmirst un piedot to, ko vācu karavīri nodarījuši viņu ģimenei. Bet jaunākā māsa Trīne joprojām raugās uz pasauli ar naivuma un cerību pilnām acīm. Drīz māsām nāksies saprast, ka karš nešķērso tikai valstu robežas tas ienāk cilvēku mājās, sirdīs un attiecībās, liekot izdarīt izvēles, kurām nav vieglu atbilžu. Reizēm visgrūtāk ir izvēlēties starp to, kuru mīli, un to, ko nekad nespēsi piedot.
Atpakaļ