Tas ir stāsts par skumju Ēzeli, pelēku un apjukušu, kurš dzīvoja pie raudoša vītola. Kad vītols raudāja, raudāja arī Ēzelis. Bet stāsts nav par ēzeļa skumjām, viņam tās apnīk tikpat ļoti kā vītola lapas, un Ēzelis dodas ceļā. Mēs esam liecinieki varoņa dzimšanai. Stāsts ir par mīlestību uz pelīti, kurai tik ļoti kārojas greznoties ar skaistu un dārgu bantīti. Lielu un sarkanu, lai visi jau pa gabalu pamana. Ēzelis to sagādā, nopūlas pelītes labā, cik spēdams, pārvēršas par visdažādākajām radībām, cenšas draudzenei palīdzēt ar humoru un viltību. Piedzīvojuma laikā atklājas neiedomājams maskēšanās talants kā arī spēja atsaukt burvestības un lāstus. Kā Ēzeli uzņēma izgreznojusies pelīte? Tas jālasa grāmatā un jāatzīst-visai neparastā grāmatā, kur grūti paredzēt to, kas lasītāju sagaida nākamajā lappusē.
Atpakaļ