Rebeka Lukošus, kas lasītājiem līdz šim zināma galvenokārt kā ilustratore, šajā grāmatā piedāvā pašas radītu stāstu - bilžu grāmatas pamatā ir mākslinieces ideja, kurai ar redaktores un literārās konsultantes roku tekstā pārtapt palīdzējusi Inese Zandere. Grāmata veltīta Lukošus vectēvam Antonam, kurš bija autores iedvesmas avots un grāmatas galvenā varoņa prototips. Grāmatas notikumi norisinās vienas dienas ietvaros un tā ir svarīga diena grāmatas varoņa dzīvē, viņa 80 gadu dzimšanas diena. Bērniem raksturīgais sapnis man paliks 18, kļūšu pilngadīgs, darīšu, ko gribēšu, man vairs nebūs jāklausa vecāki, šeit ar labsirdīgu ironiju pārcelts uz vecā vīra dzīvi. Viņš visu mūžu dzīvojis tā, kā vajag tā, kā par pareizu uzskata citi, bērnībā vecāki, vēlāk sieva, meitas, tagad mazbērni, bijis paklausīgs. Bez liekas didaktikas, ar gaišu humora izjūtu Rebeka Lukošus ļauj vectēvam izrauties no rutīnas un kļūt nepaklausīgam, izbaudīt visus aizliegtos augļus doties, kur deguns rāda, atkal sēsties pie mašīnas stūres, soļot gar jūru, netaupot veselību un neatpūšoties uz soliņiem, našķoties ar neveselīgu ēdienu, nokrāsot melnus savus sirmos matus. Tikpat dabiski no šīs brīvības izaug arī ilgošanās pēc tuvajiem cilvēkiem draugiem un ģimenes, bez kuriem nepaklausības prieki zaudē savu valdzinājumu. Jubilārs atgriežas mājās, kur, izrādās, neviens negaida viņu ar pārmetumiem un pamācībām, bet gan ar prieku un dzimšanas dienas torti. Paklausība un nepaklausība ir psiholoģiski komplicēta tēma, kas iet cauri visiem bērna attīstības posmiem un turpinās pieauguša cilvēka dzīvē. Visos vecumos cilvēku attiecībās jālīdzsvaro šī patstāvības, neatkarības un savstarpējās saskaņošanās, pielāgošanās deva. Bērni stāstu bez grūtībām spēs attiecināt uz sevi, taču viņu acu priekšā nerēgosies tieši pret viņiem pavērsts, pamācoši pacelts pirksts, viņi domās par sevi, domājot par vectēvu un vienlaikus izjūtot arī empātiju un solidaritāti starp paaudzēm.
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=65341&ident=1063285#copies
Atpakaļ