Augusts Saulietis (īstajā vārdā Augusts Plikausis) dzimis 1869.gada 22.decembrī kādreizējā Grašu pagastā (tagad Cesvaines novadā ). Dzīvojis no tēva mantojamā zemē, paša uzbūvētajā mājā.
Dzīve laukos, apkārtējā daba bija viņam kā eliksīrs dvēselei, un tur viņš arī vienmēr vislabāk juties. Tur viņš sarakstījis savus darbus, tur stādījis augļu kokus, tur 1926.gadā, būdams jau brieduma gados, apprecējis dzīvesdraugu Mariju Valteri, tur dzimuši abi viņa bērni - meita Ilze un dēls Jānis. Pats Saulietis ir rakstījis : “Tas ir ērmīgi, ka es citur, liekas nevaru un nevaru tā atpūsties kā te...”
Augusts Saulietis ir Vidzemes dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs un esejists - tā varētu raksturot viņa literārās darbības jomas. Nozīmīga ir dzeja, stāstniecība un daļa eseju. Viņš ir rakstījis visu mūžu un sižetus noskatījis no pieredzētā apkārtnē, cilvēku savstarpējās attiecībās, dabā.
Saulietis rakstījis stāstus, lugas, dzejoļus, tēlojumus, apceres, esejas. Viņa daiļradē saskatāmas gan Jura Neikena, gan brāļu Kaudzīšu, gan Apsīšu Jēkaba reālistiskās prozas tradīcijas, gan simbolisma un jaunromantisma (īpaši Jāņa Poruka) ietekme. Jaunlaiku cilvēka tēlā Saulietis ievij noslēpumaino un mistisko. Saulieša prozā subjektīvu izjūtu fiksācija mijas ar nepiepildāmām ilgām pēc tikumiskas skaidrības. Galvenās tēmas: cilvēka ciešanu, vientulības un atšķirtības motīvi, sirdsapziņas un vainas, nozieguma un atmaksas problēmas, dzīves un nāves, cilvēka ideālu un meklējumu traģika. Saulieša darbu kompozīcijā liela nozīme zemtekstam, atmosfērai, kaut arī tēlu un jūtu loks parasti veidots vienā noskaņā. Cilvēka iekšējās dzīves simbolisku vispārinājumu rakstnieks parasti panāk ar daudznozīmīga dabas tēlojumu, kas emocionāli atbalso varoņu iekšējo dvēseles stāvokli.
Viņš ir arī tulkojis, atdzejojis un bijis starp grāmatu apgāda “Zalktis ” izveidotājiem. Strādājis par latviešu valodas skolotāju Grašu pagasta skolā un Cesvaines vidusskolā . Saulietis rosīgi piedalījies Cesvaines kultūras dzīvē: uzstājies ar priekšlasījumiem, bijis Grašu bibliotēkas iniciators, vācis ziedojumus Doku Ata piemineklim, piedalījies teātra iestudējumos, bijis arī režisors.
Augusts Saulietis aiziet mūžībā 1933.gada 27.janvārī, savā dzīves laikā darbus apkopojis 15 kopoto rakstu sējumos, bet ne visu paspēj izdot.
Rakstnieka darbu daļa padomju laikos bija aizliegtās literatūras sarakstos.
Atpakaļ