Ikreiz, kad Zelmai sapnī parādās okapi, šis aplam skaistais, dīvainais dzīvnieks, nākamo divdesmit četru stundu laikā kāds no ciema iedzīvotājiem nomirst. Šādās reizēs ļaudis kļūst tramīgi, sāk baiļoties par sevi un saviem tuvajiem, un varbūtējā pēdējā stundiņā izmisīgi laužas uz āru gadiem ilgi noklusētas patiesības, ko, iespējams, tomēr labāk paturēt pie sevis.
Šis ir stāsts par dzīvi, nāvi un mīlestību kādā mazā Vestervaldes ciemā,
par Zelmu un viņas kluso pielūdzēju Optiķi, par Zelmas mazmeitu Luīzi
un viņas draugu Mārtiņu, par Luīzes tēvu Pēteri, kurš ceļo pa pasauli,
par budistu Frederiku, par Elzbetu, Palmu un skumjo Marlīzi, un visiem,
visiem mums.
Atpakaļ