Patiesi A. Skrastiņš ir viens no savas paaudzes vadošajiem un populārākajiem aktieriem, un rit 25. gads, kopš viņš spēlē Dailes teātrī. Viņš ir īstens sava teātra patriots. L. Dūmiņa atklāj, kā aizsācies A. Skrastiņa ceļš skatuves un arīdzan kino mākslā, cik pretrunīgi reizēm mēdz būt panākumi. Sastapšanās ar režisoriem, kuru estētiskie un filozofiskie uzskati palaikam ir visai atšķirīgi, liek aktierim ne tikai iedziļināties, saprast un pieņemt katras nākamās izrādes veidolu un vēstījumu tie ir nemitīgi meklējumi un urdīšanās sevī, reizēm uzņemoties iniciatīvu pašam, reizēm paļaujoties uz iestudējuma veidotāja konceptu, reizēm tam pretojoties. A. Skrastiņš par to runā ļoti atklāti. Viņa radošajā telpā jeb Spogulijā, kā to nodēvējusi L. Dūmiņa, ienāk un viņu raksturo arī cilvēki, ar kuriem saistīta aktiera dzīve tiklab no personiskā, kā profesionālā skatpunkta. Grāmatas autore par savu uzdevumu izvirzījusi analizēt tos aktiera radošā darba aspektus, kuros izgaismojas nevis slavas acumirklīgie oreoli, bet galvenokārt grūtības un šaubas, pieredze un mainīgums personības tapšana un nobriešana, un nepabeigtība. Draudzīgas ironijas nianses grāmatā ienes zīmējumi, kurus radījusi Ilze Vītoliņa ar viņu kā ar kostīmu mākslinieci A. Skrastiņam bijusi sadarbība ne viena vien tēla veidošanā. Starp fotobrīžiem no izrādēm redzamas I. Vītoliņas kostīmu skices.
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=63332&ident=1061278#copies
Atpakaļ