Arī savā vienpadsmitajā krājumā mūsu dzejas vecmeistars Juris Helds (1942) paliek uzticīgs sirreālisma un impresionisma principiem. Viņa dzeja vairāk balstās nevis uz empīrisko pieredzi, izzināmo pasauli, bet gan uz vārdā nenosaukto, priekšnojautās un intuīcijā pastāvošo. Tam viņš tuvojas caur vīzijām, arhetipiem, metafiziskiem tēliem. Dzeju caurvij dziļš kultūrvēsturiskais slānis un bagātīgas, neparastas metaforas.
Kā papildu vērtība šim izdevumam nenoliedzami jāmin krāšņais, izteiksmīgais mākslinieces Lilijas Dineres veidotais vāks.
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=63636&ident=1061582#copies
Atpakaļ