Svētdiena,
1992. gada septembris. Arvida Jansena dzīvoklī Bjelsenē agri no rīta
iezvanās telefons. Zvana pavisam izmisusi Tūrida, viņai nepieciešama
palīdzība, taču viņa nezina, kur atrodas. Arvids atrod viņu pie slēgtas
dzelzceļa stacijas un aizved uz rindu māju Šetenē, kur Tūrida un abu
trīs meitas dzīvo jau gadu. Mājā Arvids neatrod nekādas pēdas no viņu
kopīgās dzīves. Itin kā viņš būtu izdzēsts.
Pa
šo gadu, kopš Tūrida viņu pametusi, Arvids ir klīdis no bāra uz bāru
Oslo centrā, automašīnā braucis gar savām bērnības vietām, cauri
Austrumnorvēģijas mežiem vai pāri Zviedrijas robežai uz Arvīku
Vermlandē. Šajā septembra svētdienā viņš varbūt atradīs atbildi uz
jautājumu, kāpēc viss notika tā, kā notika. Taču lielākais pārbaudījums
nāks vēlāk, kad viņu vajadzēs vecākajai meitai Vigdisai.
Romāns Vīrieši manā situācijā reizē maigi un nežēlīgi portretē vīrieti, kurš savā dzīvē zaudējis virzienu.
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=64419&ident=1062365#copies
Atpakaļ