Kads "Dievu nīdēts". Tas ir stāsts par lauku puisi, kas iecerējis
sasniegt teātra mākslas virsotnes. Tajās uzkāpt jāpārvar grūtības,
vajadzīga neatlaidība. Cīnās, zaudē, atkal pieceļas. Nonāk līdz Pētera
Pētersona darbības teātrim. Pētersons strīdā ar Imantu Ziedoni aizstāv
poziciju, ka drāma, traģēdija ir augstākās pakāpes mākslu māksla.
Ziedonis tikmēr gana kluso gaismu, necieš asinis. Vērtē arī citu
personību atklāsmes.
Televīzijas Lielajā pusdievu sapulcē analizē iepriekšējās nedēļas
raidījumus. Nenoturu, no mēles noraujas personīgai lietošanai
paturamais:
Ak, neglābjami svētie, vēl vakar dējāt ideoloģiskās olas komunarņiku padēkļos, nu tās, sakultas omletē, notiesājat jaunās sektas vakarēdienā kā tas izdodas?
Tīri demokrātiski, tīri demokrātiski... sapulce vienojas, ka tiešām neiederos solidāres barā.
Brīvē pašcieņu neatguvušie noliedz savdabas balsis. Netic latviešu tautai, neaudzina tās pašlepnumu.
Es, pasauls daļa,
Atbildīgs par visu! dzejnieks uzšūpo izaicinājumu.
Pretī bars:
Mums pienākas, mums tiesības!
Atvēziens iestrēgst līdzsvarā...
Laiks sistēmas apvāršņus atvēris vaļā...
... 2007. ... 2018.
P. S.
Kāpēc jāatver čekas maisi?
Lai zinātu, kam piedot!
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=65751&ident=1063695#copies
Atpakaļ