Šis romāns ir dēla vēstule mātei, kura to nevar izlasīt. Stāstniekam, ko ģimenē dēvē par Suņuku, tuvojas trīsdesmit, un šajā vēstulē viņš runā par ģimenes vēsturi, kas sākusies jau krietnu laiku pirms viņa piedzimšanas tās epicentrā ir Vjetnama un ieved tādos savas dzīves nostūros, par kuriem viņa mātei nav bijis ne jausmas. Tā ne tik vien apliecina naida cauraustu, taču nenoliedzam spēcīgu dēla mīlestību pret māti, bet arī ar skaudru atklātumu runā par rasu aizspriedumiem, atkarībām, dzimumu lomām, nežēlību un traumām. Tomēr šis teksts ir līdzcietības un maiguma caurstrāvots. Tas atklāj, kādu spēku dod iespēja izstāstīt savu stāstu un cik svarīgi ir pārtraukt klusumu, tikt sadzirdētam.
Oušens Vongs ar satriecošu spriedzi un smalkumu
raksta par cilvēkiem, kas iesprūduši starp nošķirtām pasaulēm, un jautā,
kā mums sevi glābt un dziedināt, neatsakoties no savas patības. Tas ir
romāns par trauslu ģimeni, pirmo mīlestību un stāstniecības spēku, kas
sniedz grēku izpirkšanu.
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=66291&ident=1064235#copies
Atpakaļ