ES DZĪVOJU ŠO DZĪVI jau
piecdesmit gadu, no kuriem četrdesmit divus cenšos atšķetināt dzīves mīklu un
pēdējos trīsdesmit piecus rakstu dienasgrāmatas, kas palīdzētu to izdarīt. Tās
ir piezīmes par panākumiem un neveiksmēm, priekiem un bēdām, par lietām, ko
esmu apbrīnojis un kas man ir likušas smieties kā kutinātam. Kā būt godīgam? Kā
mazāk stresot? Kā priecāties? Kā mazāk sāpināt cilvēkus? Kā pašam tikt mazāk sāpinātam?
Kā būt labam cilvēkam? Kā piešķirt dzīvei jēgu? Kā vairāk būt pašam?Pavisam nesen saņēmu
drosmi piesēsties pie šīm dienasgrāmatām. Es atradu stāstus, ko esmu
piedzīvojis, mācības, ko esmu guvis un aizmirsis, dzejoļus, lūgšanas, norādes,
uzskatus par to, kam dzīvē ir nozīme, kā arī daudz un dažādas bamperuzlīmes. Ja
jūs zināt, kā un kad pārvarēt dzīves mestos izaicinājumus, proti, kā uz
neizbēgamo paskatīties relatīvi, jūs varat baudīt panākumus, ko es dēvēju par
zaļo gaismu noķeršanu.Un tā es paķēru vienvirziena biļeti uz tuksnesi, kur sarakstīju to, ko jūs patlaban turat rokās, albumu, ierakstu, stāstu par manu līdz šim nodzīvoto dzīvi.Piecdesmit gadi uzskatu
un pieredžu, sajūtu un atskārsmju, izcilāko un kaunpilnāko mirkļu. Pateicības,
patiesības un brutalitātes skaistums. Situācijas, kurās esmu ticis cauri
sveikā, kurās esmu ticis pieķerts un izlijis slapjš līdz ādai, cenzdamies
lavierēt starp lietus lāsēm.Cerams, ka tās ir zāles,
kas labi garšo, pāris tabletes aspirīna, nevis nakts slimnīcā, kosmosa kuģis uz
Marsu bez nepieciešamības iegūt pilota apliecību, došanās uz baznīcu bez
vajadzības atdzimt un smiešanās caur asarām.Tā ir mīlestības vēstule.
Dzīvei.Tas ir arī ceļvedis, kas rāda, kā noķert vairāk zaļo gaismu un kā saprast, ka arī dzeltenās un sarkanās reiz pārslēdzas uz zaļajām. Ar nolūku
Tulkojusi Eva Veita.
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=66892&ident=1064836#copies
Atpakaļ