Par bruņotu laupīšanu notiesāts
uz divdesmit gadiem cietumā, Ītans Lokhārts cer, ka reiz kļūs par
kārtīgu, likumpaklausīgu sabiedrības locekli. Bet sabiedrībai saistībā
ar Ītanu ir citi plāni.
Kad Ītanam tiek piešķirtas četrdesmit astoņas stundas, lai viņš varētu
piedalīties māsas Ebijas bērēs, Ītans uzzina, ka viņa pasludināta par
mirušu tikai tāpēc, ka atrasts vien pietiekami daudz asiņu, nevis līķis.
Ītans secina, ka visi māsas nāves apstākļi nav izmeklēti, un nolemj
izmantot divas brīvībā pavadāmās dienas, lai noskaidrotu, kas īsti ir
noticis.
Turklāt lai četrdesmit astoņās stundās atklātu patiesību par māsas bojāeju, Ītanam atkal būs jākļūst par noziedznieku, bet viņš bija zvērējis, ka tas nekad vairs nenotiks...
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=66828&ident=1064772#copies
Atpakaļ