Esmu taksists. Taksometra šoferis. Tas ir mans iztikas avots. Braucu pa dienu, pa nakti, agros rītos, vēlos vakaros. Nemitīgi satieku cilvēkus. Cilvēki nemitīgi mainās, sejas ņirb, vārdi plūst, es skatos uz ceļu, klausos, reizēm runāju. Mani tas nenogurdina, man pat ir interesanti, nevaru iedomāties sev citu darbu. Man patīk būt par taksistu. Tad es reizē esmu un neesmu vientuļš, braucot izdzīvoju apkārtējo tik dažādo pasauli ar tās priekiem, bēdām, skumjām, ilgām, cinismu, smieklīgumu. Tam visam pa vidu vijas mana personīgā dzīve, kura te ir, te nav, kura uzrodas pēkšņi un negaidīti, un no kuras citreiz nespēju atbrīvoties, bet atbrīvojies, no jauna uzelpoju, lai atkal tiektos pēc tās...
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=71248&ident=1069191#copies
Atpakaļ