"Tulkošana ir liela un būtiska manas dzīves daļa. Galva mūžam ir pilna ar vārdiem, un kādā brīdī šie vārdi sāk kondensēties kā rasa uz stikla, savelties lāsēs un ritēt paši no sevis. Bet reālajā pasaulē viss ir tik spilgts un rosinošs citādā veidā nekā svešos tekstos, tas pārsteidz manu untumaino iekšējo bērnu, un viņš ķersta ainas kā taureņus. Šie spontānie vārdu ritējumi ir izveidojuši ko līdzīgu piezīmju grāmatiņai, un šīs piezīmes ir baigas tāpēc, ka pārlieku vaļsirdīgas. Tagad tās tiek atstātas parkā uz soliņa - ja nu kāds tās pašķirsta un atrod kaut ko sev noderīgu", saka Silvija Brice.
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=71491&ident=1069433#copies
Atpakaļ