Nekad neesmu saticis nevienu no abiem maniem vectēviem. Ir dzirdēti nostāsti, bet nav nevienas liecības vai viņu atmiņu pierakstu. Mūžs ir garš, bet dzīve var būt tik īsa! Apzinoties, ka atstātā mantojuma vērtīgākā daļa nav ne īpašums, ne automašīna vai citas materiālas lietas, bet emocijas un jaukas atmiņas, tapa ideja par grāmatu, kuras vienīgais mērķis ir pastāstīt saviem bērniem Ketijai un Ričardam (kad viņi pieaugs), draugiem, partneriem tos stāstus, notikumus, kas atklāj, kāpēc es esmu tāds un ne savādāks. Mana dzīve ir spēle, tās izbaudīšana cīņā par uzvaru, cīņā ar sevi. Katra cilvēka mūžs ir kā grāmata, kuru nepieciešams atvērt un lasīt, lai pašam rastos emocijas kādas, to katrs pats nosaka! Novēlu ikvienam savu dzīvi rakstīt tā, lai bērniem un mazbērniem paliek atmiņas par jūsu dzīves grāmatu! Raivis Ušackis
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=71666&ident=1069608#copies
Atpakaļ