Nāve kopš dzīvības pirmssākumiem ir nenovēršamas eksistences beigas. Arī mēs kā bioloģiskas būtnes esam mirstīgi, laika gaitā zaudējam tuviniekus, draugus, kolēģus, paziņas, un šajos brīžos nāve dzeļ vissāpīgāk. Vienlaikus ar skumjām un pat izmisumu, ko rada tuva cilvēka zaudējums, bieži domājam par to, kur gan viņš pašlaik atrodas, vai beidzot ir guvis mieru, vai tur - varbūtējā gaismas pasaulē - jūtas labi. Un mūs nodarbina jautājums: vai dzīve pēc nāves tiešām pastāv? Un kas galu galā notiks ar mums?
Atpakaļ