Varbūt mēs tikai spēlējamies Arī pieauguši tak paliekam tādi paši bērni, kuri alkst uzmanības, mīlestības un rūpju. Bērni, kuri, kliedēdami garlaicību, izspēlē visdažādākās lomas. Un kurus interesē viss aizliegtais. Citreiz tie iekāro mantiņu, kādas pašiem nav, un tad vai nu samierinās, vai mēģina to iegūt. Viens palūdz, otrs vienkārši brutāli atņem. Tikmēr cita rotaļlieta varbūt tiek nevērīgi izmesta, bet kādam kļūst par lielāko atradumu. Tāda ir dzīve. Spēle ar noteikumiem, kurus īsti nezinām. Toties allaž interesanta, jo pārsteigumu pilna
Atpakaļ