"Mēs bijām sprinteri, kas izgāja uz īso distanci, un sapratām, ka jākļūst par gargabalniekiem, ka tas ir maratons. Bezgalīgs maratons. Ukraiņu voluntieri saka - ja tu nespēj skriet uzvaras virzienā, tad ej uzvaras virzienā, kad jau nevari iet uzvaras virzienā, tad rāpo uzvaras virzienā, bet, kad jau pat rāpot nespēj, tad guli uzvaras virzienā." (voluntiere Diāna Makarova). "Mēs nezinām datumu, mēnesi vai gadu, kad uzvarēsim un varēsim atgriezties pie savām ģimenēm. Taču mēs esam pārliecināti par to, ka, lai cik ilgs būs karš, mums blakus būs uzticami biedri, mūsu sirdīs - Dzimtenes mīlestība, bet rokās - ieroči. Un tas viss mums neļaus atkāpties: ne šodien, ne pēc gada vai desmit." (apakšpulkvedis Deniss Prokopenko).
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=73728&ident=1071668#copies
Atpakaļ