Dienā, kad manu māti nogalināja, es biju vēl maza meitene, biju aizmigusi ratiņos. Es neatceros neko par to saulaino dienu, kura ātri vien pielija ar tumsu. Ir pagājuši vairāk nekā divdesmit gadi. Mamma priecātos par mani, jo es patiešām mīlu savu darbu. Esmu fotogrāfe. Un zinu, ka viņai patiktu mans jaunais puisis. Gabriels. Bet laimīgā dzīve pagaist tik ātri man tuvojas cilvēks no pagātnes, viņa acis kavējas pie manis vien sekundi par ilgu. Es atceros, ka šo seju esmu redzējusi laikrakstos. Viņš noslepkavoja manu māti. Es pūlos aizbēgt, viņš grib, lai uzklausu. Viņš apgalvo, ka nav vainīgs, ka mana ģimene ir man melojusi jau gadiem ilgi. Tēvs un māsa brīdina netuvoties viņam. Arī Gabriels domā, ka viņš varētu būt bīstams. Taču, kad šo cilvēku atrod mirušu, man ir jāsaprot, kurš ir vēlējies viņu apklusināt. Ir jānoskaidro, ko viņš gribēja man pateikt. Jo vairāk es uzzinu, jo skaidrāk kļūst tas, ka uzticēties nevar nevienam. Tagad briesmas draud arī man pašai. Un tomēr es nepadošos
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=74049&ident=1071988#copies
Atpakaļ