Justīnei ir 21 gads, un pēc vecāku nāves, par ko ģimenē netiek runāts, viņa kopā ar brālēnu dzīvo pie vecvecākiem. Justīne strādā pansionātā par aprūpētāju, labprāt sarunājas ar tā iemītniekiem un lasa viņiem priekšā. Īpaši viņa sadraudzējas ar kādu vecāku dāmu, vārdā Helēna, kura laika gaitā uztic viņai savu dzīvesstāstu. Tas mudina Justīni noskaidrot viņas pašas ģimenes noslēpumu, lai beidzot tiktu pāri vecāku zaudējuma sāpēm. Kādu dienu pansionāta mierīgo ikdienu izjauc noslēpumaini telefona zvani, kas dažiem rada satraukumu, bet citiem – prieku.