Iet uz skolu svešā zemē, kur mācības notiek valodā, ko tu nesaproti, nav grāmatu un burtnīcu, nav pat zābaku, ar kuriem līdz skolai aiziet, ja ārā ir ziema. Tā bija realitāte tūkstošiem latviešu bērnu, kas pirms 70 un vairāk gadiem nonāca Sibīrijā. Atmiņas par skarbo un tomēr tik svarīgo skolas laiku nu apkopotas grāmatā "Skola Sibīrijā". Grāmatā apkopotas gan 1941. gadā, gan 1949. gadā izsūtīto cilvēku atmiņas. Tās ir gan skarbas un nežēlīgas, gan savā veidā amizantas ar stāstiem par to, kā, piemēram, ar tāfeles lupatām apmētātas Staļina bildes.
Atpakaļ