"Zagļa dienasgrāmata" kā viens no Žana Ženē pazīstamākajiem (un, iespējams, vieglāk uztveramajiem) darbiem sniedz iespēju latviski lasošai publikai paplašināt redzesloku Francijas 20. gadsimta vidus literatūrā, kas nav zaudējusi aktualitāti arī pēc 75 gadiem. Kā grāmatas pēcvārdā raksta Dens Dimiņš: "Šī romāna tulkojuma trūkums bija neglīts robs latviešu tulkotās literatūras druvā." Šo darbu ierasti raksturo kā autobiogrāfisku, tomēr pats autors ir vēlējies, lai poētiskais iespaids būtu primārs pār vēlmi ieskatīties viņa dzīvē.
Atpakaļ