Antonija Skota ir īpaša. Ļoti īpaša. Viņa nav ne policiste, ne krimināleksperte. Nekad nav lietojusi ieroci vai nēsājusi policistes žetonu, tomēr atrisinājusi desmitiem noziegumu. Taču nu jau kādu laiku Antonija nepamet savas Madrides apkaimes mājas jumtistabu. Tas, ko viņa ir zaudējusi, ir daudz svarīgāks par to, kas gaida ārpusē. Viņa arī nepieņem viesus. Tāpēc viņai nepavisam nepatīk sadzirdēt nepazīstamus soļus tuvojamies augšstāvam. Lai kas tas būtu, Antonija ir pārliecināta, ka svešinieks viņu meklē. Un tas viņai patīk vēl mazāk.
Atpakaļ