Arī sievietes var būt varones. Kad jauniņā medmāsa Frensisa Frenkija Makgrāta izdzird šos vārdus, viņai tie ir kā atklāsme. Frenkija uzaugusi saulainajā un idilliskajā Kalifornijā, savu konservatīvo vecāku aizsargāta, un vienmēr ir lepojusies, ka rīkojas pareizi. Bet 1966. gadā visa pasaule ir mainījusies, un viņa piepeši uzdrošinās sapņot par atšķirīgu nākotni. Kad viņas brālis kāpj uz kuģa, lai dienētu Vjetnamā, Frenkija pievienojas Armijas medmāsu korpusam un seko viņa piemēram. Tikpat nepieredzējušu kā tie puiši, kuri nosūtīti karot uz Vjetnamu, arī Frenkiju satriec kara haoss un posts. Katru dienu dzīve un nāve, cerība un nodevība sacenšas savā starpā, bet tik dārgās draudzības saites var satrūkt driskās vienā acumirklī. Šajā karā Frenkija satiek veiksmīgos, drosmīgos, salauztos un pazudušos un kļūst par vienu no viņiem. Tomēr karš Frenkijai un viņas draugiem veterāniem ir tikai sākums. Patiesais kaujas lauks viņus sagaida pēc atgriešanās mājās pie dusmīgajiem protestētājiem citādā, pretrunu plosītā Amerikā valstī, kas vēlas Vjetnamu aizmirst. Sievietes ir vienas sievietes stāsts par došanos karā, tomēr tas izceļ gaismā visas sievietes, kuru ziedošanās savai valstij pārāk bieži tiek aizmirsta. Tas ir brīnišķīgs romāns par ciešām draudzībām un nelokāmu patriotismu, un neaizmirstamās galvenās varones ideālisms un drosme kara apstākļos raksturo veselu laikmetu.
Atpakaļ