Astra ir jauna, apsviedīga un komunikabla un ļoti mīl savu Aivaru, kuram ir tikai viens trūkums: viņš mīl iedzert. Lai atbrīvotos no zaļā pūķa lāsta, Astra ķeras pie pēdējā salmiņa - dodas pie Zāļu Annas pēc dziras. Ir gan āķis: Aivars nedrīkst zināt, ka viņam tā iedota. Un tajā dienā nedrīkst arī dzert ne pilītes alkohola. Kad šis noteikums tiek pārkāpts, sākas nekontrolējama dīvainu notikumu, amizantu pārpratumu, smieklīgu gadījumu un negaidītu pavērsienu virkne. Romāns ir kā laba anekdote ar spoku stāsta iezīmēm.
Atpakaļ







