"Viņa māte un māsa zina, ka Vilks guļ cietumā, pat ja īstais vārds ir
īslaicīga ieslodzījuma vieta, bet ko maina īstie vārdi, ja logiem ir
restes, metāla durvis ar actiņu un viss, kas atrodas tikai četrās
sienās. Viņas ir izstiepušās gultā, viņas nodreb, zinot, ka Vilks ir
viens, viņas pieceļas. Viņas iedomājas, kā ir gulēt aiz restēm
septiņpadsmit gadu vecumā, bet neviens nevar pa īstam iztēloties vakarus
šādās vietās."
Gluži kā Pola Varlēna dzejolī, no kura aizgūts grāmatas nosaukums, šajā
stāstā par ģimeni, ko veido Fēniksa un viņas bērni - Vilks un Paloma,
ir daudz melnu lappušu, bet Natašas Apanā rakstības stils vērš visu uz
gaismu, kas plūst no zilām un mierīgām debesīm, uz maigumu, kas galu
galā spēj vienot šo ģimeni.
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=65741&ident=1063685#copies
Atpakaļ