Grāmatā apkopotas triju bēgļu laivu vadītāju atmiņas no Otrā pasaules kara beigu posma. Būdami Latvijas valsts vienaudži, Pēteris Jansons, Laimonis Pētersons, Ēriks Tomsons, jaunu cilvēku aizrautībā glāba Latvijas iedzīvotājus no otrreizējās padomju okupācijas. Ilgu laiku par viņiem nekas netika dzirdēts. Latvijas Centrālās padomes uzdevumā viņi darbojās nelegāli un bieži palika nezināmi pat laivās pārceltajiem. Tikai mūža otrajā pusē viņi beidzot varēja uzticēt atklātībai savus neparastos dzīvesstāstus kā Latvijā, tā Zviedrijā. Arī Zviedrijā nācās ievērot noilgumu informācijai par nelegālajiem laivu braucieniem no Baltijas. Atmiņu autoriem lemtie mūža gadi deva iespēju pretoties aizmirstībai.
Tagad mutvārdu vēstures pētnieku sakopota, ilgstoši noklusētā pieredze nodota atklātībai, jo vēstures izpratnei nekas nav izteiksmīgāks par pašu notikumu dalībnieku atmiņām. Pirmavotu liecības tuvina mirkļa realitātei, kas saistīta ar izjūtām un cilvēcisko pārdzīvojumu. Pārcēlāji atceras veiksmīgos un neveiksmīgos braucienos, riskantās situācijas, kad mantu izmešana jūrā bija mazākais zaudējums. Viņi atceras savus pārdzīvojumus, pārgalvības un nevēlēšanos iesaistīties nevienā no karojošajām armijām, stāsta par nebēdnībām un negaidītiem notikumu pavērsieniem, romantiskām noskaņām, kad jūra mierīga un drudžainu rīcību vētras laikā.
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=66839&ident=1064783#copies
Atpakaļ