Esot tāds teiciens: visdziļākā tumsa ir tieši pirms rītausmas. Es gan teiktu, ka ir citādi nekas nav biezāks par to tumsu, kura mīt mūsos pašos un kā ēna atblāzmo mūsu acīs.
Lauras Feldmanes bezrūpīgā mājsaimnieces dzīve ir apskaužama. Viņai ir
viss, kas daudziem šķiet neaizsniedzams sapnis: plašs nams piepilsētā un
mīlošs vīrs, kurš sievu dievina un ir gatavs viņas labā darīt visu
iespējamo.
Tomēr laime ir mānīga. Tumsa nesnauž, un arvien nomācošākas kļūst ēnas,
kuras snaikstās starp abiem laulātajiem un kuru saknes ir meklējamas
pagātnē.
Namā uzvēdī svešas smaržas. Pazūd vai tiek pārvietotas lietas. Jaušama
svešinieka, iespējams, svešinieces klātbūtne. Kas ir noslēpumainais
vīrietis beisbola cepurē, kurš krēslas aizsegā stāv un raugās uz māju?
Kādi ir draudzīgās jaunās kaimiņienes patiesie nolūki? Un vai spēja
uzticēties tuvajam cilvēkam ir neiedragājama?
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=67850&ident=1065793#copies
Atpakaļ