Romānu izlasīju vienā elpas vilcienā. Tas aizrāva, ierāva, parāva... Radīja manī veselu emociju gūzmu. Apbrīnu, ka tā var uzrakstīt asprātīgi, jūtīgi, dažviet ciniski, tieši, redzoši, bravūrīgi, klusināti. Un neizpratni, brīžiem pat dusmas par to, kā tiek aprakstīts viss, kas saistās ar teātri. Bet tajā nav nekā sadomāta, pagrābta no zila gaisa, viss tā arī ir Pagāja laiks, un viss manī skalojās un pakāpeniski nomierinājās. Un pāri palika romāns par zaudētajām ilūzijām. Par cilvēku, kuram bija jāatrod cits pamats, jāatrod citas vērtības, jāatrod attaisnojums.
Ināra Slucka
https://dobele.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=62915&ident=1060861&c=1&c=3
Atpakaļ